priecīgas Lieldienas, draugi!

Jā, priecīgas un aizraujošas jums šīs Lieldienas! Paspēlēties, pajokoties, paripināties – lai jautri. (Cerams laika prognoze ar 20 cm sniegu Lieldienās nepiepildīsies…)
Zemāk arī mana pashas recepte.

Klasiskā pasha (Za versija)

Nepieciešams:

400 g vājpiena biezpiena
100 ml saldā krējuma
2 olas dzeltenumi
50 sviesta (istabas temp.)
3 ēd.k. brūnā cukura
1/2 tējk. rīvēta apelsīna miziņa
2 ēd.k. ķiršu brendija
1/2 sauja žāvētas aprikozes
žāvētas plūmes
valrieksti
marmelāde pēc izvēles

Pagatavošana:

Žāvētās aprikozes sagriež mazos gabaliņos un aplej ar brendiju. Noliek malā. Sviestu sakuļ ar 2 ēd.k. cukura, pa vienam pievieno olas dzeltenumus, tad pievieno biezpienu, apelsīnu miziņu, sasmalcinātus žāvētos augļus, arī aprikozes brendijā, riekstus, marmelādi. Beigās iecilā sakultu saldo krējumu, kam pievienota 1 ēd.k. cukura.
Sagatavo trauku, izklāj ar samitrinātu marli, kas izgriezta pēc izmēra. Liek biezpiena masu trauku, tā lai ir ar nelielu kaudzīti. Pārklāj marles males pāri, uzliek šķīvi pa virsu, tad apgriež visu otrādi. Tas tapēc, lai nostāvoties iztek liekais šķidrums. Liek uz nakti ledusskapī.

Bauda Lieldienu rītā. Svētki ir klāt.

sāļais krambls – vērts pamēģināt.

Vai ir kas vienkāršāks par kramblu? Viss kas vajadzīgs ir pāris saujas kraukšķīgu ābolu, sulīgu zemeņu, melleņu vai jāņogu un drupačas no miltiem un sviesta + dažādas piedevas pēc patikas – auzu pārslas, rieksti vai kas cits. Garšīgi kopā ar saldējumu vai kādu mērcīti.


Bet šoreiz pavariēju mazliet kardinālāk – ābolus apslacīju ar ķiršu brendiju un drupaču pamatizejvielām – miltiem un sviestam, pievienoju cieto sieru, zaļumu sāli un timiāna lapiņas. Sanāca sāļais krambls. Garša – interesanta. Vērts pamēģināt.

Sāļais ābolu krambls

Nepieciešams:

4 nelieli āboli
3 ēd.k. ķiršu brendija
1/2 paciņa + 2 ēd.k. sviesta
3 ēd.k. miltu
4 ēd.k. rīvēta cietā siera
3 ēd.k. rīvmaizes
1 tējk. svaiga timiāna lapiņu
zaļumu sāls 

Pagatavošana:

Ābolus nomizo, sagriež palielos gabalos, liek cepamtraukā, apslaka ar brendiju un pārliek gabaliņos sadalītu sviestu (2 ēd.k.). Sagatavo drupačas. Bļodā liek miltus, rīvmaizi, zaļumu sāli, timiānu un sieru. Pievieno uz rupjās rīves sarīvētu aukstu sviestu. Ar rokām samaisa, samīca, veido drupačas, skatoties, lai pa vidam izveidojas arī kādi lielāki gabaliņi. Pārber āboliem. Cep cepeškrāsnī 180C apmēram pus stundu, līdz drupačas kļuvušas zeltaini brūnas un ābolu pa malām burbuļo.

Šajā gada laikā, ja vien ēdiens nav svinīgu vakariņu sastāvdaļa, baudam kopā ar bērzu sulu, protams.

Starp citu, rīt īpaši krāsainais Lieldienu ieraksts un mana pashas recepte. Līdz rītam!

šodien kioskos…

Jauns mēnesis – jauni žurnāli. Šis ir Lieldienu mēnesis un tādas arī noskaņas manās žurnālu lapaspusēs.
Pirmo reizi – žurnāls IEVA. Prieks un pagodinājums. Mazāk ēdiens, vairāk iedvesmai.

UNA – gaiša, pavasarīga. Vai zinājāt cik vienkārši ir pagatavot majonēzi? Un var variēt neskaitāmos variantos.

Ievas Virtuve – ar ko vēl lielākajos olu izēšanās svētkos iekārdināt bērnus.

 

tā ir mūsu nākotne.

Es patiesi tam ticu – pasaule izdzīvos un uzplauks, ja vien mēs beidzot sāksim domāt pat mēsliem ko izsviežam, par mantām ko vienkārši iznīcinam un to efektīvu otrreizējo izmantošanu. Lietu ilglaicīgums, pārstrāde, tīrs gaiss, nesarežģīts ēdiens un daudz zaļumu mums apkārt, ko paši izaudzējam – tā ir nākotne. Bet to ir jāmāk. Un tādu dzīvesveidu nevar uzsākt vienā dienā.

Uz šādu ievadu mani pamudināja interesants pop-up restorāns Greenhouse by Joost, kas ceļojis pa Austrālijas lielākajām pilsētām un tagad tā idejas autors holandietis Joost Bakker nolēmis, sakraujot restorānu 3 jūras konteineros, doties Eiropas virzienā. Viņa kontā ir jau vairāki lieli projekti, kas ir ar cēlu ideju un domājot par apkārtējo vidi  - vertikālie dārzi, efektīgas ēku konstrukcijas, kas nekompromitē ar vietu, kur atrodas un citi risinājumi, kā arī izejmateriālu otrreizējā izmantošana.

Greenhouse restorāna ideja ir vienkārša – visi materiāli ir pārstrādāti vai pārstrādājami. Sienu pildījums ir no salmu ķīpām, grīda no vecu konveijeru dzensiksnām, krēsli no neizmantotām ūdens caurulēm. Uz restorāna jumta aug zaļumi un garšvielas, gar sienām sastādītas zemenes, ko izmanto restorāna virtuvē.

Trauki – otrreiz izmantotas stikla burciņas vai koka paliktņi. Atkritumi tiek likti kompostā. Vai, piemēram, vēl interesanti – restorāna tualetes podā ūdens ieplūst no izlietnes, kurā tiek nomazgātas rokas.

Ēdiens ir samērā vienkāršs, bet ir tas smeķis, ja zini lielākā daļa izejvielu gatavotas turpat uz vietas, piemēram milti, jogurts, sviests, visi zaļumi – pašu audzēti. Tā sajūta – tuvāk dabai, kaut atrodies miljonu pilsētas centrā.

Gandrīz visas bildes ir no skaistā Pia Jane Bijkerk bloga.

silta zupiņa kā radīta aukstai pavasara brīvdienai.

Kas tas par laiku? Kas tas par aukstumu? Izskatās, ka tūlīt sāks snigt.
Sildos ar siltu selerijas saknes krēmzupiņu. Tā ir tik krēmīga un kreftīga. Silda manu miesu un dvēseli.
Brīvdienām kā radīta, garšoja pat maniem bērniem…

Selerijas saknes krēmzupa ar šampinjoniem

Nepieciešams:

1 selerijas sakne
2 nelieli āboli
1 kartupelis
1/2 glāze kokosriekstu piens
sauja šampinjonu
1/2 tējk. svaiga timiāna lapiņu
1 lauru lapa
1/2 tējk. jūras sāls
2 glāzes dārzeņu buljona vai buljona kubiņš + 2 glāzes ūdens
sauja šampinjonu
2 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas

Pagatavošana:

Selerijas sakni sagriež nelielos kubiņos, ābolus nomizo un sagriež 4 daiviņās, sīpolu sasmalcina, kartupeli nomizo un sagriež palielos kubiņos. Liek katlā, pievieno lauru lapu, timiānu, jūras sāli un pārlej ar buljonu. Vāra apmēram 20 minūtes līdz dārzeņi mīksti.
Tikmēr eļļā apcep sēnes.
No zupas izņem lauru lapu, pievieno daļu sēnes, pielej kokosriekstu pienu un sablenderē.
Lej bļodiņās, pārber ar pārējām sēnēm un dekorē ar zaļumiem.

P.S. spilgtākai zupas krāsai var pievienot kariju vai kurkumu…

saldais kartupelis ar pupiņām un kazas piena krējuma mērcīti.

Saldo kartupeli es šopavasar esmu ļoti iemīlējusi, kā redzat. Man ļoti garšo. Šī kombinācija ar cannellini pupiņām bija pārsteidzoša. Klāt lapu salāti un interesanta mērcīte, kā arī viegls baltvīns.

Saldā kartupeļa un cannellini pupiņu bumbiņas ar kazas piena mērcīti un zaļajiem salātiem

Nepieciešams:

1/2 saldais kartupelis
1 bundža konservētas cannellini pupiņas
2 tējk. kļavu sīrupa
5 ēd.k. milti
2 ēd.k. rīvmaize
garšvielas
augu eļļa

mērcei: 3 ēd.k. kazas piena krējums (es pirku Centrāltirgū)
               daži pilieni balzamiko etiķa
               daži pilieni mango etiķa (vai kāda cita aromatizētā etiķa)
               1 ēd.k. majonēze

zaļo salātu asorti
1/2 avokado

Pagatavošana:

Uzvāra saldo kartupeli ar visu mizu. Mazliet atdzesē, nomizo un ar dakšinu saspaida. Cannellini pupiņām nolej šķidrumu, arī saspaida ar dakšiņu un pievieno kartupelim. Pievieno pārējās sastāvdaļas – miltus, rīvmaizi, kļavu sīrupu, garšvielas pēc izvēles, samaisa. Pannā uzkarsē eļļu, veido nelielas bumbiņas no kartupeļa masas un apcep zeltainas.
Pagatavo mērci, visas mērces sastāvdaļas kārtīgi sakuļot kopā. Ja īsti nepatīk kazas piena izstrādājumu garša vai aromāts, mērcei var izmantot tikai majonēzi kopā ar etiķiem.
Pasniedz ar avokado un zaļo lapu salātiem. 

Lai jums saulaina un izdevusies nedēļa!

mans pavasaris ar sāļajām valriekstu kūciņām.

Man pavasaris, piemēram, sākās šodien. Lai kas arī rakstīts kalendārā, es vados pēc sajūtām. Punktu uz i šorīt uzlika strazds, kurš nepārprotami paziņoja, ka nu viņš ir klāt un sezonas ir nomainījušās. Arī vairāki gājputnu kāši, kas klaigādami pārlaidās pār māju un pats skaistākais – pirmais sniegpulkstenītis, kas katru gadu vienā un tajā pašā vietā, izspraucies caur sniegu, lūkojas uz spilgto pavasara sauli. Skaisti.

Sāļās valriekstu kūciņas

Nepieciešams:

1,5 glāze miltu
0,5 tējk. zaļumu sāls
0,5 pac. sviesta (istabas temp.)
0,5 glāze sakapātu valriekstu
ūdens

3 olu dzeltenumi
1 glāze saldā krējuma
150 g zilā siera
valrieksti

Pagatavošana:

Mikserī liek miltus, zaļumu sāli, valriekstus un sviestu. Maisa līdz veidojas viendabīga mīklas masa. Pēc nepieciešamības pievieno 1-2 ēd.k. ūdens. Mīklu izveltnē, izspiež apaļas formas un klāj mufinu pannā. Liek ledusskapī uz 30 minūtēm. Izņem no ledusskapja, mīklu sadursta ar dakšiņu un liek cepties cepeškrāsnī 200C uz 10 minūtēm.
Tikmēr pagatavo pildījumu. Sakuļ olu dzeltenumus, pievieno saldo krējumu, sadrupinātu zilo sieru un mazliet sakapātu valriekstu. Izņem mufinu pannu no cepeškrāsns. Mazliet atdzesē. Pilda ar olu-krējuma-siera masu. Cepeškrāsnī temperatūru samazina līdz 170C un kūciņas cep apmēram 15-20 minūtes, līdz virspuse kļūst zeltaini brūna.

šokolādes papīriņi.

Šokolāde ir pateicīgs produkts oriģinālu un interesantu iepakojumu ziņā. Var uzdrīkstēties ko mazliet vairāk, radīt vizuālu pievienoto vērtību. Jo būtībā jau šokolāde nav pirmās nepieciešamības prece, ne tuvu. Šokolādi mēs pērkam, lai gūtu baudu. Un pērkam ar acīm.
Zemāk maza kolekcija ar interesantiem šokolādes “papīriņiem”.

Šokolāde no Amerikas pārsteidzoši primitīvā iepakojumā. Askinosie Chocolate dibinājis ir bijušais krimināllietu advokāts Shawn Askinosie.

BETA 5 – šokolāde ar īpašu ideju. Beta 5 esot īpašs kristalizēšanās process, no kā Beta 5 šokolādēm esot īpašais trauslums un spīdums. Man, cilvēkam, kas no šokolādes ražošanas nesaprot neko, tas liekas ļoti gudri… Un iepakojums arī attiecīgs idejai…

Chocolate with Attitude – dizaina studijas un šokolādes meistara kopdarbs – šokolāde kā mākslas šedevrs.

San Churro – fanātiski šokolādes ražotāji no Austrālijas.

Šokolāde no Bruklinas. Brāļu Mastu sirdsdarbs – īpašas kakao pupiņas, īpašas receptūras, īpašs iesaiņojums un galvenais īpaša attieksme pret šokolādi. Interesanta filmiņa par brāļiem iekš Vimeo.

Angļu šokolāde no Co Couture, kas tiek ražota tikai limitētos daudzumos. Ļoti augstas klases šokolāde.

Nu un mūsu pašu Emīla Gustava šokolādes tāfelītes nebūt neatpaliek no “pasaules” šokolādes – ne garšas, ne izskata ziņā. Bravo!

šis ir stāsts par Parīzi, kurpēm un tarte tatin.

Es pēdējo reizi Parīzē biju pirms 7 gadiem, pirms tam Parīzē pabiju savā medusmēnesī (nu gan es izklausos sena…). Parīzei ir īpaša aura, Parīze ir jāredz, jājūt, jāieelpo, pa dienu, naktī. Jāpavēro franču sievietes iekš Le Marais vai vienkārši tāpat jāpasēž Luksemburgas dārzos.

Šis ir mans mīļākais restorāniņš Parīzē. Pārdesmit metru un pāris līkumi no Parīzes Dievmātes katedrāles. Gan jau tas ir atvērts vēl šobaltdien, jo izskatijās, ka tas ir darbojies jau vismaz iepriekšējo pusgadsimtu. Gaužām necils pēc skata, bet ēdiens… īsti francisks.

Bet kurpes… Tas ir tāpat kā ar mīlestību uz Parīzi vai ēdienu, vai Parīzi un ēdienu, vai ēdienu Parīzē. Mana mīlestība uz kurpēm jau sākās daudz daudz agrāk. Un teikšu jums kā ir, ēdiens garšo pavisam savādāk, ja tam apkārt rada atbilstošu vidi ar patīkamu gaisotni, skaisti klātu galdu, traukiem, apģērbu. Un sižeti no Hameleonu Rotaļām, kur pirms vakariņām visi devās pārģērbties, man vairs neliekas tik smieklīgi… Tas viss ir attieksmē  - vai nu tu ēd vai baudi.

Mini tarte tatin (slaveno franču apgriezto ābolkūku mazās versijas)

Nepieciešams:

200 g kviešu miltu
150 g auksta sviesta
60 g pūdercukura
2 olu dzeltenumi

3 āboli
2 ēd.k. citrona sulas
4 ēd.k. cukura
80 g sviesta

Pagatavošana:

Sagatavo mīklu. Mīklas mikserī samaisa miltus ar pūdercukuru un sviestu. Kad masa kļuvusi drupana, pievieno olu dzeltenumus. Maisa kamēr izveidojas mīklas konsistence. Ja nepieciešams, pievieno ēd.k. auksta ūdens. No mīklas izveido bumbu, ietin pārtikas plēvē un uz 1 h ievieto saldētavā.
Sagatavo mufinu pannu. Es izmantoju silikona pannu, bija ļoti ērti. Karamelizē cukuru – uz pannas lielā karstumā izkausē cukuru, bet uzmana, lai nesāk brūnēt. Mazliet atdzesē. Tikmēr nomizo ābolus, sagriež palielās šķēlēs, apslaka ar citrona sulu, samaisa. Karameli lej mufinu pannā, sadalot vienmērīgi pa visām formiņām. Pa virsu kārto ābolus.
Liek cepeškrāsnī un 220C cep apmēram 12 minūtes, līdz āboli sāk suloties. Izņem no cepeškrāsns un katrai formiņai uz rupjās rīves uzrīvē no saldētavas izņemto mīklu. Mazliet piespiež, bet ne daudz. Liek atpakaļ cepeškrāsnī, samazina temperatūru līdz 200C un cep vēl apmēram 10-15 minūtes, līdz mīkla apcepusies zeltaina.
Izņem no cepeškrāsns, mazliet atdzesē. Tad mufinu pannai pa virsu uzliek lielu škīvi vai virtuves dēlīti un strauji apgriež otrādi, tā lai tarte tatin izslīd no formiņām.
Tarte tatin pasniedz ar plombīra saldējumu vai saputotu putukrējumu.

visas bildes: Zane Užule

uz Briseli pēc kāpostiem. un mandarīniem.

Briseles kāposti. Tiešām nezinu kapēc tiem ir izveidojusies tik slikta reputācija. Tie tiek saukti par neinteresantākajiem un negaršīgākajiem dārzeņiem… Muļķības. Jautājums kā tos pagatavo.
Un… ne mazāk svarīgi, tie ir ļoti veselīgi, satur C vitāmīnu, šķiedrvielas, folijskābes u.c.
Starp citu, šovasar domāju piemājas dārziņā iesēt Briseles kāpostus, tie izaug tik skaisti, uz viena kāta vairāki desmiti mazo kāpostiņu.

Briseles kāpostiņi ar cūkgaļas šķiņķi, mandelēm un lociņiem

Nepieciešams:

300 g Briseles kāposti
pāris šķēles cūkgaļas šķiņķa
sauja mandeļu
1 ēd.k. sviesta
lociņi
jūras sāls

Pagatavošana:

Briseles kāpostus noskalo, apgriež kātiņus, liek verdošā ūdenī, kam pievienotas pāris šķipsniņas jūras sāls un vāra apmēram 6-7 minūtes. Tikmēr uz pannas apgrauzdē mandeles, atdzesē un noloba miziņas. Kad Briseles kāpostiņi gatavi, bet vēl pietiekami stingri, liek uz pannas izkausētā sviestā, pievieno plānās šķēlītēs sagrieztu šķiņķi un ātri apcep lielā karstumā, regulāri apmaisot un skatoties, lai kāpostiņi nepaliek pārāk brūni. Kārto šķīvī, pārskaisa ar sasmalcinātām mandelēm un lociņiem.

Saldie, sulīgie mandarīni šoreiz kļuva par želeju, kam pa virsu liku vaniļas panna cotta un tas kopā… mmm… tas kopā bija… tas bija… ļooooti garšīgi.

Panna Cotta ar mandarīnu želeju

Nepieciešams:

150 ml mandarīnu sulas (apmēram no 3-4 mandarīniem)
90 želejas cukura
1/2 ēd.k. medus

200 ml saldā krējuma
50 ml piena
80 g želejas cukura
1/2 vaniļas pāksts (vai daži pilieni vaniļas esences)

Pagatavošana:

Mandarīnu sulu kopā ar želejas cukuru uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai, bet nevāra. Pievieno medu. Mazliet atdzesē, lej trauciņos apmēram 1.5 cm augstumā un liek ledusskapī apmēram uz pus stundu.
Tikmēr pagatavo panna cotta. Katliņā lej saldo krējumu, pienu, pieber želejas cukuru, pievieno 1/2 vaniļas pāksti. Uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Mazliet atdzesē, izņem vaniļas pāksti, gareniski to pārgriež un ar apaļu nazi vai mazu karotīti izņem vaniļas sēkliņas, liek atpakaļ katliņā. Katliņa saturu sadala pa želejas trauciņiem. Liek atpakaļ ledusskapī un atdzesē vismaz pāris stundas.

Tad apsēžas ērtā zvilnī uz bauda panna cottu ar mandarīnu želeju… ļoti lēnām. Jo ātrāk ēdīsiet, jo ātrāk apēdīsies. hi hi

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 90 other followers